Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda iepriekš noteiktā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros 19. janvārī Rīgā notika plaši apmeklēts seminārs “Personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošana un uzņemšana – Norvēģijas pieredze un Latvijas izaicinājumi”. Seminārā par Norvēģijas pieredzi darbā ar personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu un uzņemšanu, stāstīja Norvēģijas vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas (KS), Norvēģijas Imigrācijas direktorāta (UDI), Gjēvikas pašvaldības pārstāvji un pētnieki.UDI īpašā padomniece Marit Sjaastad iepazīstināja ar situāciju Norvēģijā, kur 2015. gada rudenī 2 mēnešu laikā ieradās 10 000 jauni patvēruma meklētāji, un 2016. gadā tiek prognozēta līdzīga situācija, tāpēc patvēruma meklētāju uzņemšanai jāplāno jauni risinājumi. Piemēram, jāveido papildus uzņemšanas centru un jāpaplašina esošie, kā arī jāveido jauni sadarbības modeļi starp dažādām iesaistītajām iestādēm – attiecīgās jomas direktorātiem, pašvaldībām, brīvprātīgajām organizācijām, privātajiem partneriem un citiem. KS vecākā padomniece Nina Gran stāstīja par patvēruma meklētāju uzņemšanas un integrācijas galvenajiem principiem, salīdzinot tos arī ar Dānijas un Zviedrijas situāciju. Norvēģijā pašvaldībām tiek dota iespēja lemt par uzņemamo personu skaitu un atteikt bēgļi uzņemšanu. Bēgļus uzņem tikai tās pašvaldības, kuras spēj izstrādāt ievadprogrammas. Turklāt lēmumu par uzņemšanu pašvaldības pieņem, apzinoties, cik lielu bēgļu skaitu tās spēj pienācīgi apkalpot. Finansiālu integrācijas pabalstu par katru uzņemto personu izmitināšanas un integrācijas vajadzībām pašvaldība saņem piecus gadus saņem finansiālu pabalstu. Papildu pabalsts uz trīs gadu periodu tiek piešķirts norvēģu valodas apmācības vajadzībām. Par ievadprogrammas īstenošanu un praktiskajiem izaicinājumiem bēgļu uzņemšanā stāstīja Gjēvikas pašvaldības Norvēģijā Nodarbinātības aģentūras Jaunatnes nodaļas vadītājs Settar Al-Jabri.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt arī par patvēruma meklētāju uzņemšanas Latvijā jautājumiem atbildīgo ministriju – Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvjus, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un iesaistīties diskusijās. Semināra prezentācijas:

Latvijas pašvaldību izaicinājumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā (Mudīte Priede, LPS ģenerālsekretāre)

Esošās situācijas Latvijā raksturojums saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu (Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks)

Norvēģijas sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanā (Marit Sjaastad, Norvēģijas Imigrācijas Direktorāta (UDI) vecākā padomniece)

Bēgļu izmitināšanas modelis Norvēģijā un pašvaldību atbildība (Nina Gran, Norvēģijas vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas (KS) vecākā padomniece)

Bēgļu uzņemšanas un integrācijas pieredze Gjēvikas pašvaldībā (Settar AL-Jabri, Gjēvikas pašvaldības jaunatnes departamenta vadītājs)

Imigrantu integrācija. Kas viņi ir un kā tiek uzņemti Norvēģijā (Kristian Rose Tronstad, vecākais pētnieks, NIBR)

Labklājības ministrijas uzdevumi «Rīcības plānā personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā» (Linda Pauga, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte)

Patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā (Solvita Vēvere, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore)

Latviešu valodas aģentūras atbalsts latviešu valodas apguvei personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā (Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe)